2026. gada 10. novembris

    Zīmols ir zināms, bet lēmuma brīdī neparādās. Ko par aktivizācijas plaisu atklāj „Polijas ģeneratīvais portrets”

    Modelis var zināt zīmolu, tomēr nepieminēt to, kad lietotājs meklē risinājumu. Grzegorz Miłkowski pētījums atklāj, kā rodas šī plaisa un kā to izmērīt.

    Melns fons ar jautājumu, vai modelis atbildē izmantos zināmu nosaukumu, un zaļiem punktiem režģī
    Attēls: Brand Semantics. Balstīts uz Grzegorz Miłkowski pētījumu „Polijas ģeneratīvais portrets”

    Liels valodas modelis var viegli izstāstīt zīmola vēsturi un nosaukt tā svarīgākos sasniegumus. Taču, kad lietotājs jautā par konkrētu izvēli, tas pats zīmols no atbildes pazūd. Starp zīmola atpazīšanu un tā nosaukšanu pastāv plaisa, ko viegli nepamanīt, ja pētām tikai tiešus jautājumus par zīmolu.

    Ziņojumā „Polijas ģeneratīvais portrets” pētījuma un ziņojuma autors Grzegorz Miłkowski šo atšķirību parāda ar Polijas piemēru. Pētījumā analizēta valsts reprezentācija sešu valodas modeļu atbildēs, taču tā rezultāti liek uzdot svarīgu jautājumu arī uzņēmumiem, pilsētām un institūcijām: vai modelis mūs piemin brīdī, kad varam noderēt cilvēkam, kurš pieņem lēmumu?

    Divi klātbūtnes veidi

    Pamatpētījumā seši modeļi — ChatGPT, Gemini, Claude, Perplexity, Grok un DeepSeek — sniedza 8 400 atbilžu uz 1 400 jautājumiem 11 valodās, kas pārstāvēja 12 tirgus. Puse jautājumu bija par privātpersonu vajadzībām, puse — par uzņēmumu lēmumiem. No šīs kopas iegūta lielākā daļa ziņojumā minēto procentuālo rezultātu. Kopā ar papildu mērījumiem, tostarp atsevišķu uzņēmumu testu un tematiskajiem mērījumiem, visa programma aptvēra vairāk nekā 14 500 atbilžu. Vienā no papildu mērījumiem pārbaudīja, kādas personas, zīmolus un simbolus modeļi nosauc, kad tiem tieši jautā par Poliju.

    Šī atšķirība ir būtiska. Jautājums „Ar ko Polija ir slavena?” mēra asociāciju pieejamību. Jautājums „Ko darīt Varšavā trīs dienas?” vai „Kur izvietot ražotni?” pārbauda, kuras asociācijas modelis spēj izmantot. Ziņojumā analizētas atbildes, ko noteiktā laika posmā sniedza programmēšanas saskarnes. Tas nemēra cilvēku viedokļus vai reklāmas kampaņu efektivitāti.

    Papildu mērījumā „Polija pēc pieprasījuma”, kad modeļiem jautāja par slavenākajiem poļiem, Šopēns, Valensa, Koperniks un Jānis Pāvils II parādījās visās 144 atbildēs uz šo jautājumu. Pamatpētījuma 1 116 praktisko atbilžu apakškopā, kas atlasīta tā, lai tajās dabiski varētu parādīties personvārdi, Koperniks bija minēts 4,5% atbilžu, Sklodovska-Kirī — 0,8%, Lems — 0,2%, bet Šopēns — 12%.

    Diagrammā salīdzināts to atbilžu īpatsvars, kurās minēti personvārdi un zīmoli, tieši jautājot par Poliju un uzdodot praktiskus jautājumus. Abām izlasēm ir atšķirīgs saucējs

    6.2. diagramma „Aktivizācijas plaisa”. Avots: Grzegorz Miłkowski, „Polijas ģeneratīvais portrets”, 50. lpp.

    Šīs vērtības nevajadzētu atņemt vienu no otras kā divus viena testa rezultātus: atšķiras jautājumi, datumi un saucēji. Tomēr salīdzinājums skaidri parāda kvalitatīvu atšķirību. Tas, ka nosaukums ir pieejams, ja par to jautā tieši, nenozīmē, ka tas parādīsies atbildē uz praktisku problēmu.

    Ziņojuma autors šo parādību dēvē par aktivizācijas plaisu. Zīmola stratēģijā tas ir noderīgs jēdziens, jo nošķir atpazīstamību no klātbūtnes situācijā, kurā auditorija patiešām var izmantot produktu, pakalpojumu vai zināšanas.

    Tas pats modelis, cits jautājums

    Visuzskatāmākais šīs tēzes pārbaudījums atrodams pašā pamatpētījumā. Kad seši modeļi atbildēja uz 12 jautājumiem „Ar ko Polija mūsdienās ir slavena?”, Polijas videospēles tika minētas 86,1% no 72 atbildēm. Savukārt 1 116 praktiskajās atbildēs tās neparādījās ne reizi. Arī šīs apakškopas kalpo dažādiem mērķiem, turklāt praktiskajos jautājumos nebija jautājumu par videospēlēm. Tāpēc rezultāts raksturo pētīto situāciju tvērumu, nevis visu iespējamo CD Projekt vai „The Witcher” klātbūtni AI atbildēs.

    Šis ierobežojums ir svarīgs arī ārpus Polijas pētījuma. Ja jautājam modelim „Vai jūs zināt mūsu uzņēmumu?”, galvenokārt pārbaudām, vai tas spēj uzņēmumu aprakstīt. Ja vēlamies saprast, cik liela ir iespēja parādīties klientu atbildēs, jāvaicā par viņu uzdevumiem, nenosaucot zīmolu.

    Vārti, pa kuriem nosaukums nonāk atbildē

    Kāpēc Šopēns parādās biežāk nekā citas kanonā iekļautās personības? No 134 praktiskajām atbildēm, kurās minēts viņa uzvārds, 97% pieminēta arī Varšava vai Želazova Volja. Šopēns ir saistīts ar koncertiem Lazienku parkā, apskates vietām un konkrētu ceļojuma plānu. „Solidaritāte” un Valensa parādās saistībā ar Gdaņsku un kuģu būvētavu, bet Koperniks — ar Toruņu un Fromborku.

    Diagrammā parādīts, cik bieži Šopēns minēts kopā ar Varšavu vai Želazovu Volju, bet „Solidaritāte” un Valensa — kopā ar Gdaņsku vai kuģu būvētavu

    6.3. diagramma „Vārti”. Avots: Grzegorz Miłkowski, „Polijas ģeneratīvais portrets”, 51. lpp.

    Zīmola semantikā tās ir attiecības starp entītijām — atpazīstamām personām, organizācijām, vietām, produktiem un jēdzieniem. Saikne „Šopēns — Polija” ir vispārīga. Savukārt ķēde „Šopēns — Varšava — Lazienki — koncerts ceļojuma laikā” ir noderīga, atbildot uz konkrētu nolūku.

    Tas nenozīmē, ka pietiek tīmekļa vietnē pievienot dažus nosaukumus, lai vadītu modeļa atbildes. Saiknēm jābūt patiesām, skaidri formulētām un atrodamām uzticamos avotos. Tomēr ir vērts zināt, kuras saiknes jau darbojas un kuru trūkst jautājumos, kas zīmolam ir svarīgi.

    Ar uzņēmuma mērogu vien nepietiek

    Tāds pats mehānisms redzams ziņojuma uzņēmējdarbības sadaļā. Atsevišķā uzņēmumu mērījumā modeļi, kuriem tieši jautāja par lielākajiem Polijas uzņēmumiem, KGHM nosauca visās 144 atbildēs uz šo jautājumu, PGE un PKO Bank Polski — 143 atbildēs, bet PZU — 139. Pamatpētījuma 4 200 praktiskajās atbildēs par uzņēmumiem KGHM tika minēts 21 reizi, PKO — 15 reizes, bet PZU — vienu reizi.

    Daudz biežāk tika minēti uzņēmumi, kas saistīti ar konkrētu uzdevumu: Krajowy Rejestr Długów — 143 atbildēs, BIG InfoMonitor — 97, Polskie Sieci Elektroenergetyczne — 95 un No Fluff Jobs — 71. KRD var noderēt darījumu partnera pārbaudei, PSE — jautājumos par elektroenerģijas tīklu, bet No Fluff Jobs — personāla atlasei.

    Ziņojuma fragments salīdzina KGHM, PKO un PZU klātbūtni, kad par tiem jautā tieši, ar KRD, BIG InfoMonitor un No Fluff Jobs klātbūtni praktiskajās atbildēs

    10.5. nodaļas fragments. Avots: Grzegorz Miłkowski, „Polijas ģeneratīvais portrets”, 152. lpp.

    Tas nav šo organizāciju vērtības reitings. Tas parāda, cik svarīga ir nosaukumam piešķirtā loma konkrētā situācijā. Zīmols var būt milzīgs, bet tam var nebūt „vārti”, kas ļautu nonākt pētījumā aplūkoto jautājumu atbildēs. Savukārt mazāks zīmols var piedāvāt funkciju, ko atbildē ir viegli pieminēt.

    Kā pētīt sava zīmola aktivizācijas plaisu

    Sāciet ar lēmumu karti, nevis vispārīgu jautājumu sarakstu par uzņēmumu. Ir vērts nošķirt jautājumus bez zīmola nosaukuma, kuros to varētu ieteikt, no jautājumiem, kuros nosaukums ir iekļauts un kuri parāda, kā modelis zīmolu raksturo. Šī pieeja sasaucas ar to, kā skaidrojam atšķirību starp SEO darbu un zīmola reprezentācijas izpēti AI vidē.

    Piemēram, komponentu ražotājam jāpārbauda jautājumi par sertificētiem piegādātājiem, ražošanas jaudu, piegāžu savlaicīgumu un piegādes tirgiem. Augstskola var pētīt jautājumus par studijām noteiktā valodā, mācību maksu un dzīves dārdzību. Pilsētai jāpievērš uzmanība nedēļas nogales, ģimenes ceļojuma vai pasākuma apmeklējuma scenārijiem.

    Katrā atbildē ir vērts fiksēt vairāk nekā tikai zīmola pieminēšanu. Vai zīmolu iesaka? Kādu lomu tas ieņem? Ar kādām īpašībām un konkurentiem tas saistīts? Kādi avoti pamato atbildi? Vai modelis sajauc piedāvājumu vai piedēvē zīmolam novecojušu informāciju? Modeļu atbilžu monitorings ir lietderīgs, ja atkārtotos mērījumos tiek izmantoti tie paši scenāriji.

    Otrais solis ir saistīts ar materiāliem, ko zīmols var sagatavot. Labi aprakstīts lietošanas gadījums sasaista uzņēmuma nosaukumu ar problēmu, risinājumu, vietu un pierādījumiem. Piegādātājam tie var būt standarti, sertifikācijas tvērums, produkti, atsauksmes un ierobežojumi. Tūrisma institūcijai — konkrēti maršruti, datumi, izmaksas un praktiska informācija auditorijas valodā.

    Ziņojums vienlaikus parāda arī šo ieteikumu robežas. No 30 atbildēm uz jautājumiem par sertificētiem apakšpiegādātājiem Polijas uzņēmumi tika minēti piecās. Pētījumā nav noteikts, vai iemesls bija informācijas trūkums tīmeklī. Taču tas norāda uz lēmuma pieņemšanas situāciju, kurā vērts pārbaudīt pieejamo pierādījumu kvalitāti un atkārtoti izmērīt atbildes.

    Klātbūtne ir process, nevis stāvoklis

    Modeļu versijas un izmantoto avotu atlase mainās. Atsevišķa atbilde var būt interesants novērojums, taču tā neatspoguļo zīmola pozīciju ilgtermiņā. Nepieciešams datēts, atkārtojams mērījums ar salīdzināmiem jautājumiem, tirgiem un modeļiem, saglabājot arī atbilžu saturu.

    „Polijas ģeneratīvais portrets” parāda, ka atpazīstamība ir tikai viena no reprezentācijas dimensijām. Svarīgāks ir jautājums: pie kāda lēmuma modelis uzskata mūsu nosaukumu par noderīgu — un kāpēc?

    Grzegorz Miłkowski pilnais ziņojums, metodoloģija un avota materiāli pieejami projekta vietnē. Vairāk par mūsu pieeju zīmolu izpētei var lasīt arī Brand Semantics emuārā.



    COO Brand Semantics

    Brand Semantics līdzautors. Ar mārketingu saistīts kopš 2009. gada. Apmācību speciālists. Stratēģis. Jaunu izpētes jomu meklētājs mūsdienu mārketingā. Apvieno zināšanas no dažādām jomām un pārvērš tās par biznesa risinājumiem klientiem.